Kas ir mūžizglītība?

http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/muzizglitiba

 

Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm.

Zināšanas, prasmes un kompetences darbam jānodrošina bezdarbniekiem, darba meklētājiem, darba ņēmējiem, kā arī komercdarbības uzsācējiem, prioritāri darbspējas vecumā.

Kompetences pilsoniskai līdzdalībai un personības izaugsmei ir jānodrošina visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, vecuma, iegūtas izglītības, tajā skaitā personām, kas ir bezdarbnieki, darba meklētāji, darba ņēmēji un komercdarbības uzsācēji, bet primāri sociālās atstumtības riska grupām, piemērām, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, pieaugušajiem bez pamata un vidējās izglītības, personām ar nepietiekamām pamatprasmēm (IKT, valodas u.c.).

 

Mūžizglītības mērķi ir:

  • nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem.
  • veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā.
  • izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai.

 

Mūžizglības princips

 

Kompetenču nodrošināšana notiek visu mūžu informālā (ikdienējās mācīšanās) veidā (piem., dzimtā valoda, prasme mācīties), kā arī tiek nodrošināta, personai iesaistoties sākotnējā formālajā izglītībā (pirmskola, pamatskola, vidusskola, augstskola) un neformālajā izglītībā (papildu mācībās programmās, ko piedāvā dažādas valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes, piem. valodas kursi).

Formālā un neformālā izglītība tiek nodrošināta personām visa mūža garumā. Sasniedzot attiecīgo vecumu (25 gadi), personai, kas piedalās izglītības procesā, izglītību sauc arī par pieaugušo izglītību.

Tādējādi mūžizglītība ir princips, kuru ievērojot, nodrošina visu pakāpju un dimensiju personas izglītības procesu, nodrošinot pēc iespējas tuvāk dzīves vietai pieejamu formālu un neformālu izglītību, kā arī informāciju par tās pieejamību un iespējām to izmantot (karjeras izglītības/konsultācijas pakalpojums).

 

Mūžizglītības mērķu sasniegšanas indekss

 

Lai sasniegtu „ES 20202” stratēģijā izvirzītas prioritātes – veicināt izaugsmi un nodarbinātību ES kopumā un katrā ES dalībvalstī atsevišķi – izglītības un apmācības jomā ir izvirzīti vairāki kvantitatīvie mērķi (indikatori), kas dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, būtu jāsasniedz līdz 2020.gadam:

  • nodrošināt, ka 95% bērnu (4 gadu vecumā un vecāki) ir iesaistīti pirmsskolas izglītības programmās;
  • panākt, lai 15-gadīgo skolēnu īpatsvars ar zemiem sasniegumiem lasītprasmē un matemātikā nepārsniegtu 15%;
  • samazināt izglītību priekšlaicīgi pametušo (early school leavers) skaitu līdz 10%;
  • palielināt iedzīvotāju (30-34 gadu vecumā) ar augstāko izglītību īpatsvaru līdz 40%;
  • nodrošināt, ka vismaz 15% no iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā piedalās pieaugušo izglītībā.

Trīs mērķi – izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšana, dalība pieaugušo izglītībā un iedzīvotāju ar augstāko izglītību skaita palielināšana – ir tieši saistīti ar pieaugušo izglītības īstenošanu un nodrošinājumu.

1. Samazināt izglītību priekšlaicīgi pametušo (early school leavers) skaitu līdz 10%

Latvija līdz 2020.gadam ir apņēmusies samazināt izglītību priekšlaicīgi pametušo iedzīvotāju vecumā no 18-24 gadiem skaitu, kam nav vidējās izglītības un kas neturpina mācīties, īpatsvaru līdz 13.4% (ES mērķis – mazāk par 10%).

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijā 2011.gada pirmajā ceturksnī kopējais iedzīvotāju skaits vecumā no 18-24 gadiem bija 228.9 tūkst., no tiem 76.2 tūkst. bija bez vidējās izglītības. Savukārt 27.9 tūkst. iedzīvotāji vecumā 18-24 gadiem bez vidējās izglītības mācības neturpināja. Visizplatītākie iemesli, kādēļ tiek pārtrauktas mācības, ir ģimenes sociālekonomiskie apstākļi, motivācijas trūkums, mācīšanās grūtības, vienaudžu ietekme, nepietiekoša vecāku un skolas sadarbība.

Salīdzinot ar 2008.gadu, 2010.gadā skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars vecuma grupā no 18-24 gadiem samazinājies no 15.1% līdz 13.3%, kas ir labāks par vidējo ES rādītāju 2010.gadā (14.1%), tādējādi sasniedzot nacionālo mērķi – 13.4%.

Izglītību priekšlaicīgi pametušo iedzīvotāju vecuma grupā no 18-24 gadiem, kam nav vidējās izglītības un kas neturpina mācīties īpatsvars ES un LV 2002.-2010.gadā

 

 

2002.

2003.

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2020.*

ES

17.0%

16.6%

16.1%

15.8%

15.5%

15.1%

14.9%

14.4%

14.1%

10%

LV

16.9%

18.0%

14.7%

14.4%

14.8%

15.1%

15.5%

13.9%

13.3%

13.4%


* - mērķis 

Avots: Eurostat

 

Lai saglabātu un uzlabotu sasniegto  rezultātu jāturpina darbs gan pie preventīviem pasākumiem, kā individualizētas pieejas nodrošināšana skolēniem, izglītības satura uzlabošana un izglītības iestāžu modernizācija, vecāku un izglītības iestāžu sadarbības stiprināšana, gan arī pie kompensējošiem mehānismiem pieaugušajiem, kur nozīmīgu lomu spēlē pietiekamas otras izglītības iespējas nodrošināšana.

2. Palielināt iedzīvotāju 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību īpatsvaru līdz 40% 

Iedzīvotāju 30-34 gadu vecumā, kam ir iegūta augstāka vai līdzvērtīga izglītība, īpatsvars ES un LV 2002.-2010.gadā

 

 

2002.

2003.

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2020.*

ES

23.5%

25.0%

26.9%

28.0%

28.9%

30.0%

31.1%

32.3%

33.6%

10%

LV

17.3%

18.3%

18.5%

18.5%

19.2%

25.6%

27.0%

30.1%

32.3%

34.0-36.0%

 

* - mērķis
Avots: Eurostat

 

3. Nodrošināt, ka vismaz 15% no iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā piedalās pieaugušo izglītībā

Eiropas Savienības valstis ir apliecinājuši gatavību nodrošināt, ka vismaz 12,5% no iedzīvotājiem (25-64) 2010.gadā tiks pastāvīgi iesaistīti izglītības procesā (četru nedēļu laikā pirms aptaujas apguva zināšanas un prasmes formālās vai neformālās izglītības programmās.) un 2020.gadā – 15%.  Latvijā pēc Eurostat pieprasījuma šo informāciju apkopo CSP, Darbaspēka apsekojumā iesaistot 4000 attiecīgā vecuma iedzīvotājus.

Dalība pieaugušo izglītībā ES un LV 2002.-2010.gadā

 

 

2002.

2003.

2004.

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2020.*

ES

7.2%

8.5%

9.3%

9.8%

9.6%

9.4%

9.4%

9.3%

9.1%

15%

LV

7.3%

7.8%

8.4%

7.9%

6.9%

7.1%

6.8%

5.3%

5.0%

15%

 

* - mērķis 
Avots: Eurostat

 

Lai gan kopš 2002.gada vidējais dalībvalstu rādītājs palielinājies par 1.9 procentpunktiem (2002.gadā – 7.2%, 2010.gadā – 9.1%), Eiropas Savienības progress, tajā skaitā arī Latvijas, nav pietiekošs, lai sasniegtu plānoto mērķi. 2010.gadā uzstādīto mērķi (12.5% pieaugušo dalībai izglītībā) spējuši sasniegt tikai 11 no 27 dalībvalstīm. Lai gan Latvijā tika nodrošināti vairāki pasākumi, lai atbalstītu pieaugušo izglītību un veicinātu dalību tajā, 2010.gadā tikai 5.0% no pieaugušajiem nepārtraukti iesaistītajās izglītības pasākumos.

Latvijas kvantitatīvie mērķi ir noteikti, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības scenāriju vidēja termiņa periodam, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas „Latvija 2030” mērķus

 

Mūžizglītība

EUROPA > ES tiesibu aktu kopsavilkumi > Izglītība, apmācība, jaunatne, sports > Mūžizglītība

 

Lai zināšanu ekonomika būtu konkurētspējīga, izšķirīga nozīme ir mūžizglītībai. Tā attiecas uz visu līmeņu izglītību un apmācību, kā arī uz visiem dzīves posmiem un dažādiem mācību veidiem. Mūžizglītības mērķis ir iedzīvotājiem piedāvāt līdzekļus personīgai attīstībai, sociālai integrācijai un līdzdalībai zināšanu ekonomikā. Šos mērķus sasniegt palīdz Mūžizglītības programmas apakšprogrammas "Comenius" (programma skolām), "Erasmus" (programma augstākajai izglītībai), "Leonardo da Vinci" (programma profesionālajai izglītībai un apmācībai) un "Grundtvig" (programma pieaugušo izglītībai).

 

KONKRĒTI PASĀKUMI    

      Skolu izglītība

 E-mācības

Augstākā izglītība

Valodu apguve

CAURVIJU PASĀKUMI

Mobilitāte

Mūžizglītība

Mūžizglītības programma http://www.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/ 

Mūžizglītības programma ir izveidota uz līdzšinējo Socrates, Leonardo da Vinci, eLearning, Europass un citu Eiropas Kopienas programmu pamata ar mērķi sekmēt iestāžu sadarbību izglītībā un praktiskajā izglītošanā Eiropas mērogā.

 

Mūžizglītības programmas struktūra:

Comenius

Skolas izglītība

Leonardo da Vinci

Profesionālā izglītība

Erasmus

Augstākā izglītība

Grundtvig

Pieaugušo izglītība

Caurviju programma (http://eacea.ec.europa.eu/index.htm)


Politikas attīstība (arī Mācību braucieni); valodu apguve; jaunās tehnoloģijas; labākās pieredzes izplatīšana.

Žana Monē programma

Eiropas integrācija akadēmiskajā jomā, atbalsts Eiropas mēroga izglītības un praktiskās apmācības iestādēm un asociācijām.


Mūžizglītības programma darbojas no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim. Programma ietver visus izglītības veidus un līmeņus, un tajā var iesaistīties jebkurā mūža posmā.

 

Mūžizglītības programmas mērķi

  • caur mūžizglītību veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos;
  • sekmēt labāku darbavietu un augstākas sociālas saliedētības veidošanos;
  • veicināt apmaiņu, sadarbību un mobilitāti starp izglītības un praktiskās apmācības sistēmām Eiropas Savienībā, lai padarītu tās par pasaules kvalitātes standartu izglītības jomā.

 

Mūžizglītības programmā piedalās 38 dalībvalstis

  • Eiropas Savienības 27 dalībvalstis;
  • Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas Ekonomiskās zonas valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice;
  • Eiropas Savienības kandidātvalstis: Turcija un Horvātija;
  • un noteiktās aktivitātēs - Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija.

 

Valstu nacionālo aģentūru kontaktinformāciju atrodama šeit: http://ec.europa.eu/education/programmes/llp/national_en.html

Par Mūžizglītības programmas efektīvu īstenošanu kopumā ir atbildīga Eiropas Komisija (EK). EK šajā darbā palīdz Mūžizglītības programmas komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un kuru vada EK.

Apakšprogrammas Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci un Grundtvig lielā mērā ir decentralizētas, t.i., tajās pieteikties līdzdalībai un saņemt finansējumu var Valsts izglītības attīstības aģentūrā. Decentralizēta ir pieteikšanās arī uz vienu no caurviju programmas aktivitātēm - izglītības vadītāju un politikas veidotāju Mācību braucieniem. Par pārējām programmas iespējām Valsts izglītības attīstības aģentūra tikai izplata informāciju, taču pieteikumu pieņemšana, izskatīšana, līgumu slēgšana un finanšu vadība ir pilnībā Eiropas Komisijas un tās padotībā esošās Izpildaģentūras (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency) kompetencē.

 

Mūžizglītības programmu 2011.gada budžeta plūsma: bud_eta_pl_sma_2011_gada_atskaite.pdf

 

Vairāk informācijas